Читать онлайн
Informācijas loģika
Juris Vīksna
© Juris Vīksna, 2017
ISBN 978-5-4485-8833-4
Grāmata izveidota intelektuālajā izdevniecības sistēmā Ridero
Ievads
Cienījamie lasītāji, piedāvāju iepazīties ar otro izdoto autora e-grāmatu. Pirmā e-grāmata —,,Informācijas vērtība” abas par tēmu-kā darbojas informācija. Darbs ir pētīts, analizēts ar Realitātes (dialektikas) un Abstraktās (idealizētās) loģikas analītikas kopsakarībām/ likumsakarībām. Divas informāciju nesošas duāli pretējas formāta izpildījuma formas-Realitāte un Abstraktā Realitāte priekš dinamikas mijiedarbībām-notikumiem un to secinājumiem.
Esamības katra mirkļa aktualitāte ir informācija. Informācija ir dzīvība. Kā darbojas informācija universālās kombināciju pārvērtībās, loģisko vērtību dinamikas plūsmās. Loģika formē informāciju motivācijai, argumentos, pamatojumos, secinājumos, tiek noformēts relatīvais pieņēmumu viedoklis priekš loģiskām darbībām. Realitātē notiek nepārtrauktu notikumu plūsma, formējas notikumi un to attiecīga novērtēšana-kas /kāpēc /priekš kura /kāda veidā notiek. Kādas likumsakarības kontrolē informācijas loģisko vērtību tapšanu/izvēli/akcentēšanu un notikumu tālāku loģisku attīstību. Informācijas nesēji pēc bāzes likumiem var attīstīt, veidot, izmantot tikai to informāciju kura jau eksistēja/eksistē realitātē, un to modulēt/sintezēt fantāzijās ar /un dažādos informācijas nesējos objektīvajā realitātē. Informācija saglabāta/izplatīta informācijas nesējos, un uz to pamata idejas-ideju loģikas-ideoloģijas veidot jaunu evolucionējušu informāciju, un tās iespējamās loģiskās vērtības priekš pārvērtībām sistēmās. Darba autors analītiskajos pētījumos ir nonācis likumsakarīgi pie secinājuma, ka reāli informācijas nesēji darbojas informācijas aprites, formēšanās izveides bāzes (dabas) likumu ietvaros, ar savām subjektīvajām kombināciju, pretenziju variācijām selektīvi izvēlētā informācijas apstrādes loģiskajā modulī. Informācijas loģika ir analoga/transformēta tieši saistīta ar dabas (Esamības) likumiem un darbojas to likumsakarībās. Ja ir faktos- īstenībā pamatota objektīva perspektīva ideja, tad tā tiks neizbēgami attīstīta pamatojumos. Informācijas pieredze-spriedumi/secinājumi/korekcijas-tēmas turpinājums jaunās informācijas transformācijas vērtībās. Esamībā savstarpējā tandēmā darbojas objektīvā un subjektīvā informācija, formējot to nesēju jēgu un pievienoto jēgu, caur pretrunām procesos veidojot vienīgo iespējamo loģisko risinājumu, no teorētiski iespējamo loģisko ceļu daudzveidības, ko diktē vadošie aktuālie spēki. Katrai pozīcijai ir vajadzīga sava eksistences patiesība. Autors savā darbā ir izmantojis savus pētījumus un empīrisko informāciju par konkrētu notikumu likumsakarībām, nenorādot vietu /personāžus/identitātes, jo autora mērķis ir pētīt tika kā darbojas loģiskā informācija.
Pētot kā darbojas informācija top atzinums, zinot/pieņemot iespējams kā darbojas informācijas loģikas algoritmi var prognozēt objektīvi un spriest intuitīvi notikumu attīstību un procesu neizbēgamu formēšanos dažādos līmeņos un etapos, situācijas loģiska likumsakarīga attīstība. Zinot matērijas/enerģijas īpašības un starp tām iespējamas procesu mijiedarbības var prognozēt gaidāmos rezultātus, analogi ir ar informāciju, zinot kāda tipa/īpašību informācija tiek izmantota noteiktos loģisko dzirnavu mehānismos, kāds būs maluma procesa rezultāts, bet kāpēc tas netiek pieņemts, tas jau ir cits iespējamo loģisko procesu stāsts aprakstīts tālāk e-grāmatā. Autora mērķis (atbilde uz dažreiz uzdotu jautājumu) nav atbalstīt vai noliekt kādu loģiku/ ideju-ideoloģiju, jo šis ir jaunais bāzes analītikas pētniecības jaunais formāts-no neitrālas pozīcijas procesu pētniecība, kā darbojas informācija. Esamībai ir loģiska uzbūve, cik daudz iespēju ir izmantots šajā universālajā loģiskajā pasaulē, realizēties caur dažādām loģiskajām vērtībām loģiskajai harmonijai, un kādi stereotipi ierobežo to. Interese ir ceļš caur jautājumiem uz īstenību, ar informāciju pētot kā darbojas informācija. Darbs rakstīts neformālā stilā. Ar cieņu darba lasītājiem.
Esamības loģiskais process
Informācijas loģikas likumu bāze-Esamības eksistējošie loģiskie fundamentālie likumi, pilnīgai Esamības kontrolei, primāri (eksplozijas) tapušai autentiskai substancei —visur/visiem/vienmēr priekš sistēma-sistēmās attīstības-evolūcijas-duālās dialektikas notikumu procesiem. Hipotētiski ja tā nebūtu, tad nebūtu paša loģiskā informācijas nesēja-loģiskā spriedēja, un nelikumsakarīgi nebūtu/neeksistētu jēdzienu un to procesu-ko/par ko/kam/priekš kam spriest- apspriest, nesaprotami kas/kur/kāpēc vispār nenotiek, tikai viens bez turpinājuma notikums, pilnīgā NE- sistēmu pilnīgā haosā-neorganizētā kustībā, bez likumsakarībām un sistēmu attīstības-bezjēdzīga eksistences (jēga loģiski notikumi),NE -eksistence, nebūtu loģisko jēdzienu pieprasījuma- vārdu Hipotētiski ja nebūtu loģikas, nebūtu attīstības kā tādas, nebūtu saprāta i/terminu/jēdzienu/formulu, kuru satura būtība ir apzinātā eksistences loģiskā jēga noformēta kodētās sistēmās vērtībās. Intelekta loģikas/tehnoloģiju mākslīgā intelekta, savstarpēji saistītu sistēmu moduļu konstrukciju. Esamības jēga ir sistēmu dinamikas loģika- evolūcijas attīstība-enerģijas īpašību transformācija- realizācija notikumos. Esamības savstarpējo saistīto likumu algoritmi ir to loģiskas darbības definētos un vēl nedefinētos algoritmos. Eksistences loģika- jēgas nesēja. Sistēmu jēga – resursu attīstība un to organizēšana loģiskās loģistikas izpildījumā definētās civilizāciju sistēmās. Sistēmu jēga tiek definēta argumentu pamatojuma algoritmos-aktuāli relatīvajos procesiem.
Visi notikumi ir informācija-notikums ir enerģijas potenciāla un pozīcijas maiņa mijiedarbību transformācijās. Var nebūt informācijas par notikumu, bet zinot dabas un informācijas darbību formēšanās loģiskās likumsakarības var loģiskos pamatojumos prognozēt notikumu iespējamību un to likumsakarīgu attīstību. Esamībā lēmumi primāri tiek pieņemti likumsakarīgi daļēji nepilnīgi loģiski, jo pilnīgam loģiskam pamatojumam ir nepieciešama komplicētā loģika ar argumentu likumsakarību pamatojumu, kuri realitātes dinamikā ir procesuāli ietilpīga procedūra, tāpēc tiek pamatā pieņemti vispārīgo secinājumu loģikas lēmumi-stereotipi/tradīcijas/pieredze/uzskati/pieņēmumi/principi un tēmu dalībnieku subjektu esošās vai plānotās pozīcijas vadlīnijas. Lēmumu pieņemšanas procesā ir svarīgi kādi objektīvie argumenti tiek izmantoti pret subjektīvajiem pozīciju motivācijas argumentiem, kur lielu lomu spēle tradīcijas-automātiski jau esošu pozīciju viedokļi un asociatīvā katra dalībnieka loģiskā pieredze kura formē tūlītēju vispārinājumu reakciju spriedumam. Jebkurš attīstības sistēmas sakārtošanas procesam ir jāpārvar jau esošās sistēmas vērtību aprites definētos un nedefinētos noteikumus un aktīvo faktoru summu.
Zināšanas veido iespējas un to formētu pretenziju motivētu darbību realizāciju, priekš apzinātā mērķa loģiskās konstrukcijas —shēmās/moduļos /algoritmos- rezultātu sasniegšanu, organizējot darbības realitātē vai/un izplatot saziņai informāciju informācijas nesējos, informatīvi piesaistot organizējot loģisku informāciju, kā vajadzīgo informāciju nepieciešamos resursos. Primāri ir notikums/dati/ sekundāri to loģiskā apstrāde izmantošanai. Objektīva adekvāta informācija nodrošina pareizas loģiskas darbības, pret esošo/veidojamo situāciju, vai bijušu situāciju priekš argumentu pamatojumam. Autentisko visu cēloņu noskaidrošana mazina/izslēdz neatbilstību/kļūdu veidošanos. Lai pareizi analizētu ir jāzina fakti vai/un sistēmas darbības principu/principālās shēmas izpildījuma algoritmus. Priekš sistēmas analīzes ir būtiska un/vai nebūtiska iegūtā /izplatītā informācija, papildinoša vai/un precizējoša.
Duāli pretējas informācijas aprites procesos, kad patiesā informācija tiek slēpta vai/un izmainīta priekš citiem zināmiem mērķiem. Lai analizētu sistēmu ir jāzina tās vispārējo darbības nozīmi-priekš kam tā domāta, un/vai tā ir būtiska citas sistēmas sastāvdaļu procesam. Analīzes procesa sākuma etapos ir nepieciešama vispārēja informācija priekšstatam, tālākos procesa etapos informācija tiek precizēta-definēta terminos ar sistēmas pamatojumu argumentos. Lai analizētu ir jābūt informācijai par tēmu un saistītām tēmām, jābūt datu/informācijas materiālam, analogi kā ar matēriju, lai kaut ko izveidotu ir kaut kam jābūt ar ko to darīt darbības. Zināšanas par tēmas sistēmas likumsakarībām, nodrošina vajadzīgās informācijas izvēli un tās pielietošanu. Informācija ir pietiekoša vai nepietiekoši precīza, vai neprecīza, vai atšķirīga par interesējošo tēmas notikumiem un notikumu atspoguļošanu, un to organizēšanas izmantotajiem rīkiem. Dinamikas procesos apritē nonāk autentiska (neizmainīta-tiešsaistes),vai/un citu avotu apstrādāta informācija, kura ir patiesa vai/un nepatiesa/maldinoša /izdomāta, vai cita tipa formējuma informācijas produkts. Iegūtā informācija var būt īsināta/aprauta/fragmentāra/tās jēgas pamatojumu koncentrēta, vai izplūdusi. Problēmu analīzes procesā formējas/izskan dažādas versijas, kur argumentu trūkums noved pie kļūdām secinājumos. Kļūdu formēšanās ir atkarīga no procesu veidotajiem un citiem faktoriem-objektīviem/subjektīviem. Kļūdu neatzīšana kuru iemesls ir autoritatīvs spiediens/neziņa, vai/un uz kļūdas atzinēja negatīva reakcija, kur šīs izpausmes nedot sistēmai sakārtoties. Esamībā vairs vēsturiskā laika telpā ideāls nav iespējams, bet tikai caur kļūdām ceļš uz to. Kas tad veido kļūdas sistēmā-novecojušas tradīcijas/varas zaudēšanas iespējas/maldīgi uzskati/nepareizie informācijas avoti/ieņemtās pozīcijas sistēmā, savstarpējais izdevīgums. Ir letālas un/vai fatālas kļūdas, nozīmīgas vai nenozīmīgas, būtiskas, vai nebūtiskas. Ir sistēmas kuras pēc savas ideoloģijas var, vai nevar principā meklēt un atzīt sistēmas kļūdas, jo pats kļūdu atzīšanas process apdraud pašas sistēmas abstrakto principu vērtību eksistenci. Abstraktas vērtības —kādai akcentētai vērtībai abstrakti pievienojot neadekvātas īpašības vai tās nozīmi. Abstraktu (neobjektīvs formāts) vērtību izmantošana realitātē noved pie kļūdām, jo tā ir nestabilās vadlīnijas nesēja kura nespēj loģiski vienot citas attīstības procesā vērtības. Ir sistēmas neatbilstošu algoritmu izmantošanas kļūdas, balstīšanās uz maldinošu, nepatiesu informāciju kļūdas, uz nepilnīgu informāciju kļūdas, uz sagrozītu informāciju kļūdas, uz līdzvērtīgiem, bet neautentiskiem notikumiem bāzētām kļūdām, nepareizās versijas izvēles kļūdas. Kļūdas novēršanu vienīgais algoritms ir balstīšanās uz faktiem un informācijas loģisko likumsakarību darbību ievērošana, un relatīvās pozīcijas pozicionēšanās priekš sistēmas. Kļūdām ir relatīvā nozīme-kļūda sistēmā dot/noformē iespēju citiem pretdarbībām vai sistēmas izmantošanai. Kļūdas ir negatīvā pieredze, kuras vēlāk tiek vai netiek ņemtas vērā dažādu faktoru ietekmes rezultāta.
Kļūdas var prognozēt zinot kādas ir aprites vērtības un to spēka dinamiskās kombinācijas-primārajā loģikā kontekstu vadlīniju organizēšanās sistēmas saišu režģī, kuru ar pieredzes salīdzināšanu asociatīvo loģiku var modulēt. Kad noformējās neizbēgamas realitātes prakses primārās/primitīvās kļūdas, sistēma pieprasa jau citu līmeņu komplicēto loģiku problēmu risināšanai, citas versijas pret pretrunu primitīvo vadlīniju ceļu uz nekurieni vai/un pašiznīcināšanās/sabrukumu. Primitīvā loģika pret komplicētu sistēmu ir objektīvi neizbēgama dinamikas vērtību neatbilstība, kur primitīvās loģikas vērtības nedot komplicēto vērtību organizēšanos. Primitīvā loģika dot triecienu pa komplicētās sistēmas vēl nestabilajam kontūra/perimetra aprisēm, līdz paši primitīvās loģikas (tikai primitīvais darbību argumentu pragmātiskums) secinājumi zaudē jebkuru veselā saprāta argumentāciju-antigonisms/cinisms/poulisms/agresija/marasms/apsurds/vājprāts pret veselo saprātu. Primitīvai loģikai ir stabils enerģijas saišu nodrošinājums-instinktu agresijas moduļa ģenerācijas augošais ierosmes faktors. Primitīvā loģikas procesā notiek potenciālu dalīšanās -grupēšanās un savstarpējas neizbēgamas cīņas par resursu kontroli. Resursu kontrole ir bāzes nosacījums sistēmas eksistencei.
Enerģija sevi realizē ar loģiskiem likumiem, kurus nevar ne apiet neievērot, tikai subjektīvi traktēt abstrakti vai atlikt darbības uz laiku, kur sāk darboties citi loģiskie procesi. Esamībā loģiskie procesi notiek vienmēr. Visi notikumi ir loģiski, bet kādā loģiskā izpildījumā tie ir, un uz kāda loģikas domāšanas veida balstīti. Atbilstoši izvēlētai /iespējamai domāšanai (uzskatiem/principiem) darbojas informācijas loģisko attīstības procesa etapi un to notikumu virzība. Esamībā ir trīs izvēles loģikas- pamatots viedoklis vai/un loģiski nepamatots viedoklis, vai vispār netiek veikta loģiskā analīze, kur procesā formējas saprāta domas vai neprāta deformētās neloģiskās pret īstenību nesakārtotās domās un to graujošās darbībās priekš sistēmām. Neloģisks spriedums protams sastāv no dažiem vai daudziem loģiskiem secinājuma blokiem/moduļiem kuri ir kopēti, paņemti no kādas loģiskas sistēmas, bet ievietoti neloģiski noformētā sistēmā, bet loģiskie moduļi neietekmē visu neloģisko vadlīnijas jēgas spriedumus, bet rada intuitīvā apziņas līmenī neatbilstības konstatējumus-īstenības informatīvā bloķēšana. Neloģisku spriedumu pamats ir nebijušu faktu izmantošana /objektīvu likumu-likumsakarību ignorēšana/abstraktu pieņēmumu izmantošana/neatbilstību ignorēšana, kas noved pie neloģiska sprieduma-vispārīgā abstraktā saraustītā neatbilstību modulēšana dīvainā pretrunu modulī.
Iespējami dažādi esamības notikumu procesu cēloņi-zināmi un nezināmi, definēti un/vai pieņēmumi, versijas un/vai hipotēzes. Lai saprastu/izprastu, ir jāzina bāzes likumu procesu bāzes pamatus-intuitīvi/pieņēmumos/varbūtībās vai /un, uz pieredzes/zināšanām- informācijas zināšanu bāzes. Pieredze definēta terminos/jēdzienos ir likumsakarību noskaidrošana un to izmantošana. Zinot dabas (fizikas) likumus tiek radītas tehnoloģijas, analogi izzinot informācijas darbības/iedarbības likumus tiek vadīta sabiedrība un tās izveidotās sistēmas-civilizāciju/grupu loģiskās ideoloģijas. Esamības uzbūve ir konstanti loģiska un notikumu darbības notiek ar loģiskiem algoritmiem, citu zināmu formulu lai noformētu sistēmu darbību neeksistē, vismaz zināmi pašlaik nav, var apgalvot, bet pierādīt nevar. Dzīves ritums ir loģiskas ķēdes notikumu plūsma, kuru var izmainīt un tiek mainīta loģiskos lēmumos, loģikas konstrukcijas ietvaros. Katra situācija pieprasa loģisku tās risinājumu, piedāvājot vai nepiedāvājot variantu versijas. Visas situācijas ir loģisku notikumu summas rezultātu informācijas produkti, visām situācijām ir vienmēr kāds loģisks risinājums, bet ja situācija netiks pareizi/adekvāti definēta, tad netiks tā loģiski risināta, bet to gaida vienalga loģisks iznākums, pareizāk pret to dalībniekiem neloģisks, citu notikumu darbības iespējamības Esamībā neeksistē.
Ir noticis-fakts, eksplozijas rezultātā identiski vienādu potenciālu, vai dažādu potenciālu, vai primārais potenciāls savās likumsakarībās (kritiskā NE- masa vai masa) eksplozijā tapusi Esamība, kura atrodas nepārtrauktos eksplozijas transformētās dažādās dinamikas matērijas/ enerģijas viļņos, veidojot sistēmu sistēmās- (exa) / (ato). Enerģijas realizācija universālajam potenciālam, plus bioloģiskās matērijas informācijas identitātes vērtība sistēmās. Enerģija transformējusies par matēriju un notikumu projekcija transformācija informācijā. Lai iegūtu/notiktu pārvērtības informācijas/enerģijas —matērijas mijiedarbībās, tas notiek ar bāzes kontrolētiem likumiem fizikas/ķīmijas reakcijas procesos. Informācija pārvērtības iegūst paliekošus/ierakstītus kodus informācijas nesējos-objektīvo un subjektīvo likumsakarību procesos. Esamības starta/sākuma tīrās enerģijas transformācija pirmajā substances matērijā, kāds bija enerģijas potenciāla ātrums, pie kura to sasniedzot notika/notiek, vai tas tagad nav iespējams, kādā veidā no enerģijas var iegūt matēriju, vai tas ir vienīgi Radītājam iespējams. Duāli pretēji, kad no matērija tiek sadalīta/transformēta- enerģijā, ar mūsdienu tehnoloģijām pētījumi notiek. Esamības bezgalību iztēlē iztēloties ir iespējams tāpēc grūti, jo nespējam domāt ātrāk par gaismas ātrumu un apsteigt gaismas ātrumam, vienīgi laika telpā domās —abstrakti iztēlē var pārvietoties ātrāk par gaismas ātrumu.
Notikumi summē un organizē Esamības pieredzes likteni- subjektīvo (informācijas) un objektīvo notikuši notikumi (bāzes likumsakarības). Esamības jēgas būtība -bāzes likumsakarību nepārtraukta kustība/ darbībās/ mijiedarbībās/ pārvērtībās —uz notikumu rezultātiem likumsakarīgi tapušās sistēmās. Bāzes loģikas algoritms- kustība ir pati eksistence sistēmām-eksistence ir kustība. Darbības laika telpā ir notikumu fakti, bet ja nav darbību nav notikumu, progresa vai un regresa, bet ir esoša pagaidu pozīcijas potenciāls-neitrāls izejas iespēju darbībām potenciāls sistēmā. Esamībā ‘‘viss’’ ir iespējams, bet tikai bāzes likumu limitu robežās kuru nodrošina resursi un informācijas intelekts kombināciju pārvērtībās-abstrakti, virtuāli viss, bet reāli loģiskās jēgas ietvaros.
Esamības matērija/enerģija/informācija nepārtraukti mainās kombināciju/rekombināciju procesos-Visuma evolūcija. Realitāte ir te un tagad, tad ilūzija-Ne visu faktu mirklis, dīvainā atmiņu kombinācijā, paliekot vai nepaliekot pieejamā autentiskā informācija-dažādos informācijas nesējos. Esamība dinamikā pārtop no bijušā realitātes faktiem uz subjektīvo viedokļu kombinācijām, ar informāciju transformētā notikumu atmiņas ilūzijā, dažādos informācijas nesējos tālākai izmantošanai pēc pieprasījuma. Civilizāciju sabiedrībai pieejama informācija, ir notikumu kontroles un attīstības nosacījums. Informācijas izvēle-kopēšana notiek atkarībā no aktuālajiem notikumiem un tās pieprasītāju pretenzijām. Pieejama informācija ir attīstības/komunikācijas iespēju instruments.